Venntilācijas sistēmas apkope

Atbildēsim uz jums interesējošiem jautājumiem 24400600. Rakstiet junekaserviss@inbox.lv.

 

 

Efektīva ventilācijas sistēmas darbība lielā mērā ir atkarīga no savlaicīgi veiktām iekārtu apkopēm. Veicot pilnu ventilācijas sistēmas apkopi, agregātiem tiks:

  • Gaisa filtru maiņa,
  • iekšējās telpas tīrīšana ar gaisa strūklu,
  • plākšņu tipa rekuperatora un tā kondensāta novadtrases tīrīšana ar gaisa strūklu,
  • ventilācijas noslēdzošo vārstu (ar elektropievadu) darbības pārbaude
  • ugundrošības vārstu pārbaude - vai nav aizvērušies,
  • ūdens sajaukšanas mezgla komponentu pārbaude - trejgaitas vārsti, cirkulācijas sūkņi, temp.devēji., pretaizsalšanas aisardzība,
  • gaisvadu izolācijas pārbaude un nepieciešamības gadījumā labošana,
  • gaisa dzesēšanas kontūrs - iztvaicētāja, kondensātora virsmas un kondensāta novadtrases tīrīšana ar gaisa strūklu, iztvaicētāja tīrīšana ar antibakteriālo tīrītāju, temperatūras un spiediena tests, freona uzpilde (vajadzības gadījumā).
  • restīšu, difuzoru un citu komponentu tīrīšana.
  • virspusēja gaisa plūsmas pārbaude ar anemometru (gaisa plūsmas mērītāju), lai noteiktu, vai sistēmā nav kāds apslēpts bojājums (piemēram aizkritis ugundrošības vārsts).

Ieteicamais apkopes biežums

Ventilācijas sistēmas komponentes Piezīmes Ieteicamais apkopes biežums
Pilna sistēmas apkope Neveicot regulāras ventilācijas sistēmas apkopes, elektroenerģijas patēriņš var sadārdzināties līdz pat 2 reizēm 1 reizi gadā
Nosūces sistēma Par apkopes nepieciešamību var liecināt sistēmas komponentu netīrība, izolācijas bojājumi aukstajās zonās (alumīnija līmlentas ar laiku pie zemām temperatūrām mēdz līmēties vaļā) - vizuāli jānovērtē sistēma 1 apkope 2-3 gados (izņemot tie gadījumi, kad uz atstrādātā gaisa izmešanu stāv gaisa filtrs)
Pieplūdes sistēma un pieplūdes-nosūces sistēma ar gaisa rekuperāciju Apkope jāveic arī atkarībā no sistēmu lietošanas intensitātes, ieņemamā ielas gaisa kvalitātes un telpu pielietojuma specifikas.   2-6 reizes gadā
Filtru nomaiņa Veicot filtru maiņu, tiek novērtēta sistēmas darbība. pēc nepieciešamības

 

 

Ja netiek laicīgi veiktas agregātu apkopes, tad var veidoties:

  • gaisa filtru aizsērēšana, kas var radīt būtiskus sistēmas ražīguma zudumus - sistēma tērē tikpat daudz elektroenerģijas, tikai reāli apstrādā daudz mazāku gaisa daudzumu. Gaisa padeves restes un difuzori telpās paliek netīri, veidojas melni pleķi uz griestiem un sienām, aizsērējas rekuperatori, dzesētāji un sildītāji, līdz ar to arī kondensāta novadtrases. Kopumā sistēma darbojas ar lielu slodzi, bet ar mazu efektivitāti;
  • bojājumi un nekonstatēti traucējumi atsevišķu sistēmas komponentu darbībā, kas var radīt  pārāk zemu vai augstu spiedienu dzesēšanas kontūrā, vai kaut vai netīra, aizsērējušies kondensātora virsma rada nopietnus traucējumus dzesēšanas sistēmas darbībā;
  • noslēdzies ugunsdrošības vārsts var noslēgt gaisa padevi uz atsevišķu atzarojumu, nevajadzīgi pastiprinot to citā atzarojumā; 
  • neaizvēries noslēdzošais vārsts rada ūdens kalorīfera sasalšanas un plīšanas, kā aī kondensāta veidošanās risku, rada siltuma zudumus telpās, savukārt līdz galam neatvēries vārsts rada nevajadzīgu gaisa pretestību un tādejādi ražības zudumus.

 

Atbildēsim uz jums interesējošiem jautājumiem 24400600 Rakstiet junekaserviss@inbox.lv

← Atpakaļ

Venntilācijas sistēmas apkope

Atbildēsim uz jums interesējošiem jautājumiem 24400600. Rakstiet junekaserviss@inbox.lv.

 

 

Efektīva ventilācijas sistēmas darbība lielā mērā ir atkarīga no savlaicīgi veiktām iekārtu apkopēm. Veicot pilnu ventilācijas sistēmas apkopi, agregātiem tiks:

  • Gaisa filtru maiņa,
  • iekšējās telpas tīrīšana ar gaisa strūklu,
  • plākšņu tipa rekuperatora un tā kondensāta novadtrases tīrīšana ar gaisa strūklu,
  • ventilācijas noslēdzošo vārstu (ar elektropievadu) darbības pārbaude
  • ugundrošības vārstu pārbaude - vai nav aizvērušies,
  • ūdens sajaukšanas mezgla komponentu pārbaude - trejgaitas vārsti, cirkulācijas sūkņi, temp.devēji., pretaizsalšanas aisardzība,
  • gaisvadu izolācijas pārbaude un nepieciešamības gadījumā labošana,
  • gaisa dzesēšanas kontūrs - iztvaicētāja, kondensātora virsmas un kondensāta novadtrases tīrīšana ar gaisa strūklu, iztvaicētāja tīrīšana ar antibakteriālo tīrītāju, temperatūras un spiediena tests, freona uzpilde (vajadzības gadījumā).
  • restīšu, difuzoru un citu komponentu tīrīšana.
  • virspusēja gaisa plūsmas pārbaude ar anemometru (gaisa plūsmas mērītāju), lai noteiktu, vai sistēmā nav kāds apslēpts bojājums (piemēram aizkritis ugundrošības vārsts).

Ieteicamais apkopes biežums

Ventilācijas sistēmas komponentes Piezīmes Ieteicamais apkopes biežums
Pilna sistēmas apkope Neveicot regulāras ventilācijas sistēmas apkopes, elektroenerģijas patēriņš var sadārdzināties līdz pat 2 reizēm 1 reizi gadā
Nosūces sistēma Par apkopes nepieciešamību var liecināt sistēmas komponentu netīrība, izolācijas bojājumi aukstajās zonās (alumīnija līmlentas ar laiku pie zemām temperatūrām mēdz līmēties vaļā) - vizuāli jānovērtē sistēma 1 apkope 2-3 gados (izņemot tie gadījumi, kad uz atstrādātā gaisa izmešanu stāv gaisa filtrs)
Pieplūdes sistēma un pieplūdes-nosūces sistēma ar gaisa rekuperāciju Apkope jāveic arī atkarībā no sistēmu lietošanas intensitātes, ieņemamā ielas gaisa kvalitātes un telpu pielietojuma specifikas.   2-6 reizes gadā
Filtru nomaiņa Veicot filtru maiņu, tiek novērtēta sistēmas darbība. pēc nepieciešamības

 

 

Ja netiek laicīgi veiktas agregātu apkopes, tad var veidoties:

  • gaisa filtru aizsērēšana, kas var radīt būtiskus sistēmas ražīguma zudumus - sistēma tērē tikpat daudz elektroenerģijas, tikai reāli apstrādā daudz mazāku gaisa daudzumu. Gaisa padeves restes un difuzori telpās paliek netīri, veidojas melni pleķi uz griestiem un sienām, aizsērējas rekuperatori, dzesētāji un sildītāji, līdz ar to arī kondensāta novadtrases. Kopumā sistēma darbojas ar lielu slodzi, bet ar mazu efektivitāti;
  • bojājumi un nekonstatēti traucējumi atsevišķu sistēmas komponentu darbībā, kas var radīt  pārāk zemu vai augstu spiedienu dzesēšanas kontūrā, vai kaut vai netīra, aizsērējušies kondensātora virsma rada nopietnus traucējumus dzesēšanas sistēmas darbībā;
  • noslēdzies ugunsdrošības vārsts var noslēgt gaisa padevi uz atsevišķu atzarojumu, nevajadzīgi pastiprinot to citā atzarojumā; 
  • neaizvēries noslēdzošais vārsts rada ūdens kalorīfera sasalšanas un plīšanas, kā aī kondensāta veidošanās risku, rada siltuma zudumus telpās, savukārt līdz galam neatvēries vārsts rada nevajadzīgu gaisa pretestību un tādejādi ražības zudumus.

 

Atbildēsim uz jums interesējošiem jautājumiem 24400600 Rakstiet junekaserviss@inbox.lv

← Atpakaļ