Apkures sistēmu ekonomiska ekspluatācija

Apkures sistēma ir jāsaprot kā viens vesels mehānisms un to ir riskanti būvēt pa daļām. Sistēmu ir jāsaprot sākot ar pareizu nepieciešamo siltuma jaudu noteikšanu, kurināmā uzglabāšanu un transportēšanu uz katla iekārtu, kurināmā sadedzināšanu vai transformēšanu, sadegšanas gaisa pievadīšanu, dūmgāzu novadīšanu, apkures iekārtu telpas vēdināšanu, siltā ūdens sagatavošanu, siltumnesēja kvalitāti, energoapgādes drošumu, iekārtas un sisēmas automātizēšanu un pareizu hidraulisku savietojamību. 

Lai panāktu ekonomisku ekspluatāciju un ietaupītu uz apkures izdevumiem, jāņem vērā 4 aspekti:

1. siltuma zudumi jeb siltuma patēriņš 65 - 80 % apmērā;

2. apkures iekārtas lietderības koeficents 5 - 10 %;

3. apkures iekārtas automatizācija 10 - 15 %;

4. apkures sistēmas salāgotība ar apkures iekārtu 5 -10 %.

1. Apkures sistēma kompensē siltuma zudumus kas, galvenokārt, iet caur:

1)bēniņiem vai griestiem 40 %;

2) logiem vai durvīm 20 %;

3) ārsienām 20 %;

4) grīdām un mājas pamatiem 10 %;

5) arī infiltrācijas gaisu - siltuma daudzumu, kas tiek patērēts, uzsildot telpā gaisu, 10 %.

Izvērtējot individuāli katras mājas faktorus, mēs varam aplēst siltuma ekonomijas iespējas. Visērtāk To var fiksēt ar termokameru. Ja temperatūru starpība starp āra un iekšas ir ievērojama, tad termokameras rādījumi fiksēs un parādīs siltuma zuduma vietas. Tad var investēt līdzekļus, lai šos apstākļus novērstu.

2. Kurināmā sadedzināšanas lietderības koeficents ir:

1) sadedzināt kurināmā un gaisa maisījumu ar lielāku temperatūru,

2) nodzesēt dūmgāzes līdz min temperatūrai,

3) pārnest siltumu no dūmgāzēm uz apkures ūdeni.

Tam priekšnosacījumi ir:

1) sausa malka,

2) apkures iekārtas tehnoloģija, piemēram, kondensācijas katls,

3) apkures iekārtas ieregulējums,

4) apkures iekārtas tīrība, ko var panākt ar katla aizsardzība automātikas pielietošanu, katls ir pastāvīgi karsts, uz tā neveidojas kondensāta vai piķa radīti nosēdumi, katls nav apkaļķojies - 1 mm biezs kaļķakmens slānis uz siltummaiņa samazina par 10% siltuma pāreju.

3. Apkures iekārtas un sistēmas automatizācija

1) Automātika, kura darbojas atkarībā no āra gaisa temperatūras, apkures vadība notiek caur trejzaru maisītājiem, Siltums tiek padots tad, kad tas ir nepieciešams, lieki neapkurinot māju. Katrs grāds, ar ko vēlamies paaugstināt telpas temperatūru, palielina kurināmā patēriņu par 1%.

2) Apkures iekārtas arī varam aprīkot ar telpas termostatisku katlu vadības automātiku.

3) Sildķermeņus var aprīkot ar termostatisko vadību un programmēt temperatūras režīmus laikā, lai konkrētā telpa tiek atslēgta no apkures, ja tās temperatūra no ārējiem apstākļiem paaugstinās.

4. Apkures sistēmas salāgotība ar apkures iekārtu

Elektroniskie sūkņu pielietojums, elektroenerģijas ietaupījums samazinot automātiski sūkņa spiedienu, ja siltumnesējs apkures sistēmai nav nepieciešams.

Ja siltums tiek saražots, tad to nepieciešams lietderīgi atdot patērētājam, apkures sistēmai un katram sildķermenim jāveido temperatūras starpība, jo siltums ir jāatdod telpai, nevis jādzenā pa caurulēm.

To var panākt ar apkures sistēmas analīzi, apkures sistēmas balansēšanu, lieku plūsmu ierobežošanu un pareizu plūsmas sadalījumu.

Atbildēsim uz jums interesējošiem jautājumiem. Rakstiet junekaveikals@inbox.lv.

Tweet